Ikvienam no mums ir vismaz dažas reizes dzīvē risināt problēmas, kuru atrisināšana ir patiešām grūta, un šādās reizēs vienkārša palīdzība no drauga vai papildus informācijas atrašana nederēs. Grūtu problēmu risināšanā ir jāizmanto pavisam citas stratēģijas, kas ļaus tev paskatīties uz šo problēmu no citas puses un salīdzināt to ar kādu jau zināmu problēmu. Te būs daži padomi, kā iespējams pagrozīt ikvienu problēmu vai situāciju, lai mēģinātu atrast jaunus risinājumus:

  • Salīdzini šo problēmu ar kaut ko pazīstamu – Sī metode ir viena no vienkāršākajām, tomēr tā var labi noderēt situācijās, kas ir radusies problēma, kurai nekādīgi netiec pāri. Salīdzināšana jeb pielīdzināšana ir veids, kā iespējams atrast jaunas sakritības un jaunus risinājumu veidus, par ko pirms šīs salīdzināšanas nevarētu nemaz iedomāties. Viens no slavenākajiem problēmu salīdzināšanas atbalstītājiem bija fiziķis Ričards Feynmans, kas jau no bērnības risinot jebkādas problēmas tās sākumā centās salīdzināt ar viņam zināmām lietām, un, piemēram, atomus un to elektronu atrašanos viņš salīdzināja ar šķīvi, kas griežas uz pirksta, un tādā veidā varēja par šo tēmu domāt pavisam citā kontekstā.
  • Atrodi visas iesaistītās puses – Ikvienai problēmai vai nesaprotamai lietai ir puses, kas ir zināmas, un kuras nevar tikt izmainītas. Tas nozīmē, ka atrodot problēmu, ir jāaizskaita visi tie lielumi un lietas, kas ar to saistītas. Šeit labs piemērs ir no hotdogu ātrēšanas sacensībām, kur kāds japānis uzvarēja sacensības pārspējot iepriekšējo pasaules rekordu vairāk kā 2 reizes. Viņš šai problēmai piegāja pavisam no cita skatpunkta un nevis ēda visus hotdogus veselus bet gan sadalīja tos ēdot maizi un desu atsevišķi, un šādā veidā to bija iespējams izdarīt uz pusi ātrāk nekā visiem citiem konkursa pārstāvjiem.
  • Mēģini uzzīmēt vai izveidot spēli, kas atspoguļo problēmu – Šis būtībā ir vizualizācijas paņēmiens, kur problēmas risināšanai tiek izmantota vizualizācija, pārveidojot problēmu kāda zināmā objektā vai spēlē. Šādi viegli var risināt programmēšanas problēmas, kur programmētājs ir iestrēdzis pie kāda konkrēta jautājuma, ko nespēj atrisināt. Šādos gadījumos parasti ir jāmēģina galvā vai uz papīra izspēlēt programmas darbība un saprast, kur tieši rodas šī problēma, lai to būtu iespējams atrisināt.
  • Atpūtieties no domāšanas – Ja jūs risināt kādu konkurēto problēmu, bet nekādā veidā nevarat to atkost, tad citreiz labākais, ko jūs varat darīt ir atpūsties no šīs problēmas darot kaut ko pavisam citu, kā ieejot dušā vai pastaigājoties pa tuvējo parku. Šādas nenopietnas darbības ļauj zemapziņai sakārtot domas un nereti pastaigas vidū rodas pavisam jauns risinājums, kurš var novest pie kopējās problēmas atrisināšanas. Galvenais šeit ir šo problēmu aktīvi nerisināt bet atslābināties un mēģināt domāt par kaut ko citu vai vispār nedomāt par neko.
  • Velti laiku papildus informācijas iegūšanai – ja neviena no iepriekšējām metodēm nestrādā, tad iespējams, ka tev vajag papildus informāciju, lai atrisinātu šo problēmu tāpēc atvelti vairākas stundas vai dienas jaunas informācijas iegūšanai un, iespējams, tad tev radīsies pavisam citas idejas, kā šo problēmu risināt. Informācijas iegūšanai jābūt saistītai ar problēmas tēmu un tai vajadzētu būt pēc iespējas zinātniskākai.

Ceru, ka šīs idejas tev ļaus atrisināt savas problēmas un pilnveidot savu karjeru un privāto dzīvi!