Visiem cilvēkiem, kuru darbā ietilpst radošs darbs, vai tas būtu reklāmu veidošana vai arī logotipu radīšana vai mūzikas veidošana filmām vai cita veida iestudējumiem agrāk vai vēlāk uznāk radošās krīzes, kas parasti tiek saistītas ar to, ka pazūd iedvesma, vai vienkārši motivācija strādāt un tad vairs prātā nenāk jaunas idejas savam darbam, un jo ilgāk šīs idejas nenāk, jo lielāka ir šī krīze, jo tu aizvien vairāk un vairāk sāc domāt, ka tev ir iestājusies krīze un tāpēc tu vēl ilgāk nevari neko jaunu izdomāt. Kreativitāte pašos savos pamatos ir domāšanas veids, kurā tev ir nepieciešams savienot kādus attālus un nesavienojamus objektus vai arī mēģināt domāt tā teikt “ārpus kastes”, jeb ārpus sabiedrības vai kāda cita noteiktajiem rāmjiem lai radītu jaunus risinājumus dažādām problēmām un lai kopumā varētu izveidot kaut ko nebijušu un pilnīgi jaunu. Kreativitāte ir visaugstākā, kad mēs vēl esam bērni jo tad mēs visu laiku esam, kā mazi zinātnieki un mēģinām izzināt visu, kas ir mums pasaulē apkārt un tāpēc arī parasti mēs jautājam Kāpēc, Kāpēc, Kā un Kur un visi šie jautājumi rodas, jo mēs gribam zināt visu par mūsu pasauli, kas mums ir apkārt un tikai tādā veidā tad arī ir iespējams iegūt jaunu informāciju no kā tad pēc tam arī radīt radošas idejas un risinājumus problēmām.

Radošums ir gluži kā jebkura cita prasme un tas arī ir jākopj, jo pretējā gadījumā ātri vien radīsies situācija, kad tu sāksi pakļauties sabiedrības normām un nemaz nedomāsi kā varētu dažādas problēmas risināt savādāk un pielietot savu radošo domāšanu. Radošas idejas mums vienmēr ir bijušas svarīgas un tikai dēļ tām tad arī mēs esam spējuši radīt visu to, kas mums ir apkārt sākot no valodas līdz visām iekārtām, apģērbiem un mājvietām. Bet ko darīt tad, kad rodas radošā krīze un liekas, ka vairs nav iespējams iegūt jaunas idejas?

Vienas no labākajām zālēm šajā gadījumā ir vienkārši apzināties, ka radošums nav nekas mistisks un tāpat, kā citas prakses arī lai varētu kreatīvi domāt tam ir jāpieliek darbs. Tev vienkārši ir jāmēģina katru dienu darīt to, kas tev ir jādara un jo tu vairāk mēģināsi, jo lielāka būs iespēja, ka tev arī radīsies šīs idejas un domas, ko tad mēs arī varam uzskatīt par radošām. Sliktāk ir tad, kad tava radošā krīze nāk no tā, ka tu nezini ko tu dzīvē gribi un tāpēc negribi neko uzsākt jo neredzi nekur jēgu. Ja tava radošā krīze nāk no šādas situācijas, tad tev atliek tikai paņemt pauzi no darba un tiešām pieķerties un izdomāt, ko tad tu patiesībā gribi, lai pēc tam tad arī varētu uz to sniegties un tev vairs šādas krīzes nerastos.