radosas industrijas

Radošās industrijas ir visas aktivitātes, kas balstās uz radošumu, talantu, zināšanām un prasmēm un, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir spējīgas celt labklājību un radīt jaunas darbavietas.

Radošās industrijas nodarbojas ar ekonomiskas un kultūras / izklaides vērtības produktu radīšanu, attīstīšanu, ražošanu, izmantošanu, izrādīšanu, izplatīšanu un saglabāšanu.

Radošo industriju jēdziens pirmo reizi tika minēts tikai 1994. gadā, ziņojumā “Radošā nācija”, kur radošās industrijas tika definētas, kā aktivitātes, kas rodas indivīda radošajā darbībā un kurām piemīt potenciāls radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kāda cita radoši industriju definīcija vēsta, ka radošā industrija nav nekas cits kā kultūras produktu komerciāla ražošana, tirdzniecība un to komerciāls piedāvājums. Radošo industriju jēdziens nereti tiek attiecināts arī uz radošo ekonomiku vai kultūras industriju, kas tomēr savā būtībā atšķiras no radošajām industrijām, kas rada kultūras saturu, taču vairāk ir piederīgas ekonomikai, nevis specifiski kultūras jomai.

Radošās industrijas ir starpnozaru industrijas, jo tajās satiekas kultūra un ekonomika, viena otru balstot un attīstot. Radošajās industrijās tiek integrētas un izmantotas gan kultūras, gan ekonomikas zināšanas, prasmes un informācija. 21. gadsimtā jeb tā saucamajā informācijas laikmetā noteicošais ir talanta, iztēles, zināšanu apvienošana jeb radošums. Piemēram, radošajām industrijām piemītošā radošā domāšana un risinājumi veicina radošas, inovatīvas uzņēmējdarbības veidošanos un attīstību. Radošās industrijas ir veicinājušas pat jauna menedžmenta novirziena attīstību, kurā viens no menedžmenta instrumentiem ir tieši radošums un kultūra, radot tā saucamo radošo menedžmentu, kas līdz šim praksē ir pierādījis tikai pozitīvu ietekmi uz uzņēmuma darbību un tā darbiniekiem.

Radošās industrijas ietver sevī tādas jomas kā kultūras mantojums, kultūras izglītība, atpūta, izklaide, vizuālā māksla, dizains, izpildītājmāksla, mūzika, kino, izdevējdarbība, reklāma, radio, televīzija, interaktīvie mediji, arhitektūra, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kā arī citas kultūras darbības jomas.

Radošās industrijas kļūst arvien aktuālākas, jo tās veicina gudru un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, tajā pašā laikā neaizmirstot arī kultūrpolitikas mērķus un uzdevumus. Radošajām industrijām ir milzīgs potenciāls un nozīmīga, pozitīva ietekme kā vietēja, reģionāla un nacionāla mēroga attīstībā, tā arī plašākā ekonomikas kontekstā.